Pirms dažām nedēļām jau pārsūtiju Maikla Hadsona intervijas 1. daļu -
tagad 2. daļa.

-------------------
Lai arī šī ir 'Kultūras Vēstkopa' -
vēlējos pievērst jūsu izmanību rakstam, kurā saskatīju daudz kopsakarību, attiecībā arī uz izglītības, kultūras, zinātnes (ne)attīstību nosakošajiem apstākļiem Latvijā. (Latvijā joprojām ir vismazākais valsts atbalsts zinātnei un pētījumiem, ne tikai reālajā summā uz iedzīvotaju, bet arī pec % / proporcijas no kopprodukta!)

Vai Latvijas tuvojas uz Rietumeiropas labklājibas sabiedrībai vai arī
dodas atpakaļ uz feodālismu -

1. daļa
Latvijas Vēstnesis:
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=158447
-------------------
Ekonomists: Nodokļu sistēma nav ražošanai draudzīga


2. daļa
Ekonomists: izeja no inflācijas - nodokļu reforma
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=159046


Inflāciju var mazināt vairāk ražojot, nevis veicinot spekulēšanu. Taču pašreizējā nodokļu sistēma ir labvēlīga tieši spekulantiem, nevis ražotājiem. Tā ir izdevīga Krievijas kapitālam un tā apsaimniekotājiem, taču ne Latvijas nacionālajai ekonomikai kopumā. Šādu viedokli sarunā ar LV.LV pauž starptautisko finanšu un ekonomikas vēstures profesors Maikls Hadsons, kurš pētījis arī Latvijas ekonomisko situāciju un lasījis lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā.



J: Rodas iespaids, ka nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus pieaugums Latvijā ir apstājies, hipotekāro kredītu izsniegšana norimst, vai iespējams noteikt, kā tirgus tālāk attīstīsies?

To varētu noteikt tad, kad sāktu kristies nekustamo īpašumu cenas Igaunijā. Tur cenas īpašumam ir vēl augstākas, un Igaunijas hipotēku parāds sastāda ap 30% no iekšzemes kopprodukta, Latvijai tie ir 20%. Igaunijas tirgus patiesībā jau šobrīd bremzē. Latvijas gadījumā problēmu var radīt spiediens uz valūtu. Valstī ir augsts tirdzniecības deficīts. Un tieši NĪ burbulis finansē šo deficītu. NĪ burbuļa plīšana var radīt krīzi maksājumu bilancē, jo hipotekārais kredīts, kas finansē NĪ, no ārvalstīm vairs neieplūdīs. Kā tad Latvija apmaksās savu importu vai kā atmaksās esošo hipotekāro kredītu, kurš ir noteikts eiro?

Valdība, visticamāk, neaizņemsies, lai stabilizētu maksājumu bilanci, un tas arī nebūtu ieteicams. Līdz šim valdībai nevajadzēja aizņemties, jo NĪ buma apstākļos no ārvalstīm aizņēmās privātie NĪ pircēji. Tomēr Latvijas hipotekāro kredītu ņēmēji ir pārkāpuši svarīgāko starptautisko finanšu un ārvalstu aizņēmumu noteikumu: nekad neaizņemies cietajā valūtā, ja tavi ienākumi, ar kuriem tu apmaksāsi aizņēmumu, ir vieglajā, nekonvertējamajā valūtā. Ja nemaldos, 75% no Latvijas hipotekārajiem kredītiem ir novērtēti eiro vai Šveices frankos, vai citā ārvalstu valūtā. Tā ir ļoti augsta proporcija. Ja NĪ burbulis apstāsies, tad norims arī ārvalstu aizdevumu plūsma. Valūta pavājināsies un Latvijas komerciālie aizņēmēji, kuru ienākumi ir latos, nonāks situācijā, kad viņiem sava hipotēka būs jāmaksā eiro un tās cena būs augusi. Tas radīs spiedienu un, iespējams, novedīs pie saistību neizpildes. Īpašumi tiks izlikti tirgū, un tas apstādinās spekulāciju. Latvija var izrādīties līdzīgā situācijā kā Latīņamerikas valstis 1982.gadā, kad tur sākās bankroti. Viņu valdības bija aizņēmušās dolāros, bet viņu nodokļu ienākumi bija peso, eskudo un citās vietējās valūtās. Ikreiz, kad viņu valūtas cena kritās, dolāra aizņēmuma slogs pieauga uz vietējās valūtas fona. Ja lats attiecībā pret eiro pavājināsies, kredīta slogs pieaugs.

Latvijas problēma ir tā, ka jūsu ekonomika ir noslāņota - kādi 10% iedzīvotāju ir viens materiālais stāvoklis, bet pārējiem 90% pavisam atšķirīgs. Diemžēl burbuļa plīšanas sekas jutīs visi.


J: Vai ir veids, kā izvairīties no valūtas cenas krituma?

Vienīgais veids, kā finansēt tirdzniecības deficītu NĪ burbuļa plīšanas gadījumā, ir valdībai aizņemoties. Tas aizkavētu krīzi, taču vēl vairāk padziļinātu ārējo parādu, kas ilgtermiņā būtu neizdevīgi. Valdībai būtu jāmaksā procenti līdztekus tiem, ko jau maksā privātie aizņēmēji.

Te pastāv vēl viena iespēja. Valdība varētu vērsties pie ārvalstu bankām un teikt "Atvainojiet, mūsu ekonomika vairs nevar atļauties jums maksāt, bet tā ir jūsu problēma, ne mūsu." Šādi ASV jau ilgus gadus izturas pret Eiropu.

Latvija var uzstāt, ka ārvalstu bankas ir pārspīlētā mērā tai aizdevušas un tādējādi uzvedušās bezatbildīgi. ASV ir izdevusi šādu likumu, negodīgas īpašuma nodošanas likums ( law of fraudulent conveyance). Šis likums nosaka - ja banka piešķir aizņēmumu, nezinot, kā to atmaksās, tad šis aizņēmums tiek atcelts. Anulēts. Es gan šaubos, vai Latvijas valdība būs tik drosmīga, lai spertu šādu soli, turklāt centrālās bankas šādi rīkojas tikai ASV.

Lai izvairītos no krīzes, Latvijai jāmaina nodokļu sistēma. Tas nozīmētu mainīt esošo vienādā nodokļa sistēmu. Būtu jāspēcina rūpniecība un darbaspēks, pārvirzot nodokļus uz nekustamo īpašumu vai citiem dabiskiem resursiem.

Praksē Latvijas nodokļu politika ir ļoti prokrieviska. Nesen Krievijas ekspremjers Jevgēnijs Primakovs izteicās par Igauniju, bet to varētu attiecināt arī uz Latviju. Viņš atzina, ka krievi izpirka Igaunijas ostu sistēmu, pēc tam, kad vecā Igaunijas komunistu nomenklatūra izpirka vairumu no valsts svarīgākajiem īpašumiem un ekonomiskās kontroles punktiem. Kā teica J.Primakovs, tīri politiski nav svarīgi, ko Igaunija dara, jo krievi šobrīd kontrolē ekonomiku caur privātajām investīcijām, nevis militāri. Igauņi krievus neapliek ar nodokli, jo viņi ar nodokli neapliek arī savu īpašumu. Krieviju neinteresē Baltijas darbaspēks. To interesē tikai Baltijas īpašums, kura tai jau šobrīd ir gana daudz.


J: Vai Krievijas faktors tiek par zemu novērtēts?

Jā gan. Baltieši uz Krieviju raugās galvenokārt politiski, nevis no ekonomiskās perspektīvas. Latviešiem bija drausmīga pieredze ar padomju Krieviju, un viņi, dabiski, vēlas no tās attālināties. Politiski no Krievijas jūs patiešām esat brīvi, taču ekonomiski ne. Raugoties uz Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, visizdevīgāk konkurēt būtu, izmantojot šo pozīciju kā saskares punktu mijiedarbībā ar Krievijas ekonomiku. Latvija ir saistīta ar Krievijas ekonomiku, taču vairs ne ar Krievijas politisko sistēmu. Tai jāveic rūpnieciskā un tirdznieciskā pielāgošanās. Šādi rīkojās Konrāds Adenauers 20.gadsimta 50.gados. Viņa ideoloģija vienmēr bija prorietumnieciska, un politiski viņš Vāciju nostādīja rietumu pozīcijās. Taču ekonomiski viņš pavisam klusi pagriezās uz austrumiem un viņa darbība tika vērtēta kā veiksmīga gan politiski, gan ekonomiski.

Esmu dzirdējis, ka krieviem pieder lielākā daļa Jūrmalas. Ņemot vērā to, cik lielā mērā Latvijas nekustamais īpašums atrodas ārvalstnieku rokās, zemes nodoklis ekonomikai tikai nāktu par labu. (Mazāk turīgajiem latviešiem, kuriem pieder zeme ekskluzīvās vietās, nodokli var piemērot pakāpeniski vai piemērot dažādas apmaksas atvieglojuma shēmas).

Putins Krievijas dabas resursus apliek ar nodokli. Ārvalstnieki Jeļcina laikā izpirka ogļraktuves un minerāļu rezerves, taču tagad viņiem jārēķinās ar dabas resursu nomas nodokli, ko uzliek jaunā Krievija. Krievija sāk aplikt ar nodokli naftu, gāzi, niķeli un citus ekonomisku nomas vērtību saturošus aktīvus. Šis nodokļu slogs kritīs galvenokārt uz veco nomenklatūru un ārvalstu investoriem, kuri no šīs nomenklatūras pārpirkuši privatizētos aktīvus. Līdzīgi kā Putins aizsargā Krieviju, arī Baltijas valstis var rīkoties, lai aizsargātu sevi. Galu galā zemei un lielajiem valsts uzņēmumiem jāpieder latviešiem un viņu nacionālajai ekonomikai. Vismaz klasiskajā liberālās ekonomikas teorijā tā tas ir noteikts, ka visiem pienākas vienlīdzīgas iespējas, ne tikai politiskai "savējo" kastai.

J: Acīmredzot tas prasītu zināmu domāšanas maiņu pašā valdībā...

Valdībai noteikti ir līdzekļi, lai to izdarītu. Viss atkarīgs, vai tā vēlēsies izmantot savu varu. Likumus ieviest ar šādu mērķi nav sarežģīti. Un smagi ekonomiskie apstākļi var kļūt par lielisku katalizatoru politiķu rīcībai. Esmu runājis ar vairākiem valdības pārstāvjiem, tai skaitā jūsu premjeru, un viņi šo loģiku saskata. Taču diez vai tuvākajā laikā izdotos izvirzīt cauri Saeimai nopietnu, jaunu zemes nodokļa likumu. Latvijā nav pat zemes vērtības kartes, kurā parādītos īpašumu vērtības dažādās vietās. Šāda karte ir katrai ASV pilsētai, un ik pēc trim gadiem katras pilsētas īpašumi tiek no jauna profesionāli novērtēti. Latvijai šādas koncepcijas par savas zemes vērtību nav. Manuprāt, īpašuma izvērtēšana nav veikta apzināti. Šai ziņā ASV rīkojās tieši pretēji, lai vairotu savu turību. Diemžēl latvieši ieguva tikai parodiju par amerikāņu bagātību un ceļu uz to.



J: Un, jūsuprāt, arī neefektīvā nodokļu sistēma apzināti netiek mainīta?

Mūsdienās Finanšu ministrijas gandrīz visās valstīs īsteno īstermiņa politiku, kura atbilst tieši baņķieru interesēm. Tās pretojas zemes aplikšanai ar nodokli, lai atstātu tās nomas vērtību galvošanai bankām par procentiem. Topošajiem finanšu speciālistiem to māca universitātēs. Un ministrijās tiek noalgoti "lietderīgi idioti", kas ekonomiku vada greizi, par bagātākām padarot tieši bankas, aktīvu grābējus un kleptokrātus.

Ar īpašuma nodokli es domāju zemes, nevis ēkas nodokli. Ļaudis, kuri būvē, nav jāapliek ar nodokli, nedz arī uzņēmumi. Ja būtu jāmaksā atbilstošas vērtības zemes nodoklis, tad daudzi Rīgas centrā esošie tukšie dzīvokļi tiktu izlikti tirgū izīrēšanai, tādējādi mazinot dzīvojamās platības deficītu un cenu pieaugumu.

Zemes vērtību nosaka sabiedriskie uzlabojumi, ko parasti sedz valsts budžets - tā ir nodokļu maksātāju nauda, ko valdība tērē ielu labošanai, tiltu un tuneļu būvniecībai, transporta nodrošināšanai un citu ērtību radīšanai pilsētvidē. Labiekārtota vide ceļ īpašuma vērtību, kurā tas atrodas. Liekas gandrīz traki, ka tiek tērēta budžeta nauda, lai padarītu par bagātākiem atsevišķus zemes īpašniekus, kam laimējies atrasties sabiedriski stratēģiskās vietās, tā vietā, lai šie īpašumi tiktu aplikti ar zemes nodokli, kas nestu ieņēmumus visiem kopīgajā ekonomikā.

Faktiski divi vienīgie nodokļi, kuri jums visvairāk vajadzīgi, ir zemes nodoklis un nodoklis monopolistu ienākumiem.

Arī inflāciju valdībai neizdosies apkarot bez korekcijām nodokļu sistēmā. Inflāciju lielā mērā stimulē tas, ka darbaspēks ir pārspīlēti aplikts ar nodokli, nav progresīvā nodokļa un tas, ka importa cenas ceļas. Kā jau teicu, ja nekustamā īpašuma burbulis apstāsies, tas palīdzēs izārstēt inflāciju mājokļu cenās, taču, ārvalstu aizdevumiem samazinoties, pieaugs spiediens uz valūtu. Ja valūtas vērtība kritīsies, pieaugs importa cenas. Tas var novest pie apburtā loka. Es neredzu, ko vēl valdība var darīt, izņemot padarīt nodokļu sistēmu mazāk apgrūtinošu. Inflāciju var apspiest, vairāk ražojot, nevis veicinot spekulēšanu.

Bez patstāvīgas ražošanas, ko stimulētu tai draudzīga nodokļu sistēma, Latvija galu galā var pārvērsties par tādu tūristu izklaides vietu kā Karību salas - tā kļūtu par Baltijas Jamaiku. Šādai ekonomikai vajadzīga tikai zeme, ēkas, kur tūristiem apmesties, un globāla mēroga iepirkšanās centri ar pasaulē populārajiem brendiem. Bet šādai ekonomikai cilvēki nav vajadzīgi. Tās darbaspēks emigrēs uz valstīm, kuras neīsteno šādu neoliberālu politiku.



J: Kā Latvija varētu veicināt eksporta pieaugumu?

Japānā, piemēram, ar to aktīvi nodarbojas Rūpniecības un Tirdzniecības ministrija. Arī Latvijas Ekonomikas ministrijai vajadzētu domāt par to, kādu ražošanas nozari būtu vislabāk attīstīt un piedāvāt mūsdienu pasaulei. Šos pašus jautājumus, lai izdzīvotu, sev uzdod Somija un Zviedrija. Tās spējušas atrast savas industriālās nišas.

Protams, šīs valstis spēja attīstīties, jo aplika ar nodokļiem bagātības, izveidojot produktīvu publisko infrastruktūru, kas absorbēja daudzas ārējās izmaksas, ko citādi būtu jāuzņemas privātajam ražotājam. ASV rīkojās līdzīgi.

Ražošanas plānošana un valsts budžeta līdzekļu izmantošana infrastruktūras pamatizmaksām palīdzētu izlabot komunistu plānošanas sekas. Staļins, lai nepieļautu Padomju Savienības sabrukšanu, izvietoja daļu no katra rūpnieciskā sektora atsevišķās republikās, un Baltijas valstis joprojām no tā cieš. Šādā shēmā nevienai no republikām nebija iespēju radīt pašpietiekamas rūpniecības nozares. Katrai postpadomju valstij ir jāpārbūvējas, radot atsevišķas, mūsdienīgas nozares, kas ir piemērotas sava importa finansēšanai. Uz mani lielu iespaidu atstāj latviešu darba spējas un talanti. Jums ir visas iespējas apsēsties pie galda kopā ar skandināvu, vācu un krievu ražotājiem un pārrunāt, kādu lomu jūsu valsts var spēlēt kopējā reģiona rūpnieciskajā ainā. Latvijas ekonomika nav pietiekami liela, lai jūs būtu, piemēram, auto ražotāji, bet pirms pāris desmitgadēm latvieši bija viens no vadošajiem datorprogrammēšanas centriem reģionā.

Galvenais ir apzināties, ka koncentrēšanās uz ārvalstu aizņēmumiem NĪ tirgū nevar kalpot par ilgtermiņa attīstības garantu. Turpinot iet šo ceļu, Latvija var pielīdzināties trešās pasaules valstij.

-----------------------
Latvijas Vēstnesis:
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=159046
-----------------------


--
Jānis Garančs
Art, Research & Consulting: Virtual Reality, Multimedia, Interface
http://www.GARANCS.net
http://www.IST-LIVE.org
Institute for Media and Imaging Technology
University of Applied Sciences Cologne
Betzdorfer Str. 2, 50679 Cologne, Germany


.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone

Atrašyti