Pirms dažām nedēļām jau pārsūtiju Maikla Hadsona intervijas 1. daļu -
tagad 2. daļa.
-------------------
Lai arī šī ir 'Kultūras Vēstkopa' -
vēlējos pievērst jūsu izmanību rakstam, kurā saskatīju daudz
kopsakarību, attiecībā arī uz izglītības, kultūras, zinātnes
(ne)attīstību nosakošajiem apstākļiem Latvijā. (Latvijā joprojām ir
vismazākais valsts atbalsts zinātnei un pētījumiem, ne tikai reālajā
summā uz iedzīvotaju, bet arī pec % / proporcijas no kopprodukta!)
Vai Latvijas tuvojas uz Rietumeiropas labklājibas sabiedrībai vai arī
dodas atpakaļ uz feodālismu -
1. daļa
Latvijas Vēstnesis:
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=158447
-------------------
Ekonomists: Nodokļu sistēma nav ražošanai draudzīga
2. daļa
Ekonomists: izeja no inflācijas - nodokļu reforma
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=159046
Inflāciju var mazināt vairāk ražojot, nevis veicinot spekulēšanu. Taču
pašreizējā nodokļu sistēma ir labvēlīga tieši spekulantiem, nevis
ražotājiem. Tā ir izdevīga Krievijas kapitālam un tā apsaimniekotājiem,
taču ne Latvijas nacionālajai ekonomikai kopumā. Šādu viedokli sarunā ar
LV.LV pauž starptautisko finanšu un ekonomikas vēstures profesors Maikls
Hadsons, kurš pētījis arī Latvijas ekonomisko situāciju un lasījis
lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā.
J: Rodas iespaids, ka nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus pieaugums Latvijā ir
apstājies, hipotekāro kredītu izsniegšana norimst, vai iespējams
noteikt, kā tirgus tālāk attīstīsies?
To varētu noteikt tad, kad sāktu kristies nekustamo īpašumu cenas
Igaunijā. Tur cenas īpašumam ir vēl augstākas, un Igaunijas hipotēku
parāds sastāda ap 30% no iekšzemes kopprodukta, Latvijai tie ir 20%.
Igaunijas tirgus patiesībā jau šobrīd bremzē. Latvijas gadījumā problēmu
var radīt spiediens uz valūtu. Valstī ir augsts tirdzniecības deficīts.
Un tieši NĪ burbulis finansē šo deficītu. NĪ burbuļa plīšana var radīt
krīzi maksājumu bilancē, jo hipotekārais kredīts, kas finansē NĪ, no
ārvalstīm vairs neieplūdīs. Kā tad Latvija apmaksās savu importu vai kā
atmaksās esošo hipotekāro kredītu, kurš ir noteikts eiro?
Valdība, visticamāk, neaizņemsies, lai stabilizētu maksājumu bilanci, un
tas arī nebūtu ieteicams. Līdz šim valdībai nevajadzēja aizņemties, jo
NĪ buma apstākļos no ārvalstīm aizņēmās privātie NĪ pircēji. Tomēr
Latvijas hipotekāro kredītu ņēmēji ir pārkāpuši svarīgāko starptautisko
finanšu un ārvalstu aizņēmumu noteikumu: nekad neaizņemies cietajā
valūtā, ja tavi ienākumi, ar kuriem tu apmaksāsi aizņēmumu, ir vieglajā,
nekonvertējamajā valūtā. Ja nemaldos, 75% no Latvijas hipotekārajiem
kredītiem ir novērtēti eiro vai Šveices frankos, vai citā ārvalstu
valūtā. Tā ir ļoti augsta proporcija. Ja NĪ burbulis apstāsies, tad
norims arī ārvalstu aizdevumu plūsma. Valūta pavājināsies un Latvijas
komerciālie aizņēmēji, kuru ienākumi ir latos, nonāks situācijā, kad
viņiem sava hipotēka būs jāmaksā eiro un tās cena būs augusi. Tas radīs
spiedienu un, iespējams, novedīs pie saistību neizpildes. Īpašumi tiks
izlikti tirgū, un tas apstādinās spekulāciju. Latvija var izrādīties
līdzīgā situācijā kā Latīņamerikas valstis 1982.gadā, kad tur sākās
bankroti. Viņu valdības bija aizņēmušās dolāros, bet viņu nodokļu
ienākumi bija peso, eskudo un citās vietējās valūtās. Ikreiz, kad viņu
valūtas cena kritās, dolāra aizņēmuma slogs pieauga uz vietējās valūtas
fona. Ja lats attiecībā pret eiro pavājināsies, kredīta slogs pieaugs.
Latvijas problēma ir tā, ka jūsu ekonomika ir noslāņota - kādi 10%
iedzīvotāju ir viens materiālais stāvoklis, bet pārējiem 90% pavisam
atšķirīgs. Diemžēl burbuļa plīšanas sekas jutīs visi.
J: Vai ir veids, kā izvairīties no valūtas cenas krituma?
Vienīgais veids, kā finansēt tirdzniecības deficītu NĪ burbuļa plīšanas
gadījumā, ir valdībai aizņemoties. Tas aizkavētu krīzi, taču vēl vairāk
padziļinātu ārējo parādu, kas ilgtermiņā būtu neizdevīgi. Valdībai būtu
jāmaksā procenti līdztekus tiem, ko jau maksā privātie aizņēmēji.
Te pastāv vēl viena iespēja. Valdība varētu vērsties pie ārvalstu bankām
un teikt "Atvainojiet, mūsu ekonomika vairs nevar atļauties jums maksāt,
bet tā ir jūsu problēma, ne mūsu." Šādi ASV jau ilgus gadus izturas pret
Eiropu.
Latvija var uzstāt, ka ārvalstu bankas ir pārspīlētā mērā tai aizdevušas
un tādējādi uzvedušās bezatbildīgi. ASV ir izdevusi šādu likumu,
negodīgas īpašuma nodošanas likums ( law of fraudulent conveyance). Šis
likums nosaka - ja banka piešķir aizņēmumu, nezinot, kā to atmaksās, tad
šis aizņēmums tiek atcelts. Anulēts. Es gan šaubos, vai Latvijas valdība
būs tik drosmīga, lai spertu šādu soli, turklāt centrālās bankas šādi
rīkojas tikai ASV.
Lai izvairītos no krīzes, Latvijai jāmaina nodokļu sistēma. Tas nozīmētu
mainīt esošo vienādā nodokļa sistēmu. Būtu jāspēcina rūpniecība un
darbaspēks, pārvirzot nodokļus uz nekustamo īpašumu vai citiem dabiskiem
resursiem.
Praksē Latvijas nodokļu politika ir ļoti prokrieviska. Nesen Krievijas
ekspremjers Jevgēnijs Primakovs izteicās par Igauniju, bet to varētu
attiecināt arī uz Latviju. Viņš atzina, ka krievi izpirka Igaunijas ostu
sistēmu, pēc tam, kad vecā Igaunijas komunistu nomenklatūra izpirka
vairumu no valsts svarīgākajiem īpašumiem un ekonomiskās kontroles
punktiem. Kā teica J.Primakovs, tīri politiski nav svarīgi, ko Igaunija
dara, jo krievi šobrīd kontrolē ekonomiku caur privātajām investīcijām,
nevis militāri. Igauņi krievus neapliek ar nodokli, jo viņi ar nodokli
neapliek arī savu īpašumu. Krieviju neinteresē Baltijas darbaspēks. To
interesē tikai Baltijas īpašums, kura tai jau šobrīd ir gana daudz.
J: Vai Krievijas faktors tiek par zemu novērtēts?
Jā gan. Baltieši uz Krieviju raugās galvenokārt politiski, nevis no
ekonomiskās perspektīvas. Latviešiem bija drausmīga pieredze ar padomju
Krieviju, un viņi, dabiski, vēlas no tās attālināties. Politiski no
Krievijas jūs patiešām esat brīvi, taču ekonomiski ne. Raugoties uz
Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, visizdevīgāk konkurēt būtu, izmantojot
šo pozīciju kā saskares punktu mijiedarbībā ar Krievijas ekonomiku.
Latvija ir saistīta ar Krievijas ekonomiku, taču vairs ne ar Krievijas
politisko sistēmu. Tai jāveic rūpnieciskā un tirdznieciskā pielāgošanās.
Šādi rīkojās Konrāds Adenauers 20.gadsimta 50.gados. Viņa ideoloģija
vienmēr bija prorietumnieciska, un politiski viņš Vāciju nostādīja
rietumu pozīcijās. Taču ekonomiski viņš pavisam klusi pagriezās uz
austrumiem un viņa darbība tika vērtēta kā veiksmīga gan politiski, gan
ekonomiski.
Esmu dzirdējis, ka krieviem pieder lielākā daļa Jūrmalas. Ņemot vērā to,
cik lielā mērā Latvijas nekustamais īpašums atrodas ārvalstnieku rokās,
zemes nodoklis ekonomikai tikai nāktu par labu. (Mazāk turīgajiem
latviešiem, kuriem pieder zeme ekskluzīvās vietās, nodokli var piemērot
pakāpeniski vai piemērot dažādas apmaksas atvieglojuma shēmas).
Putins Krievijas dabas resursus apliek ar nodokli. Ārvalstnieki Jeļcina
laikā izpirka ogļraktuves un minerāļu rezerves, taču tagad viņiem
jārēķinās ar dabas resursu nomas nodokli, ko uzliek jaunā Krievija.
Krievija sāk aplikt ar nodokli naftu, gāzi, niķeli un citus ekonomisku
nomas vērtību saturošus aktīvus. Šis nodokļu slogs kritīs galvenokārt uz
veco nomenklatūru un ārvalstu investoriem, kuri no šīs nomenklatūras
pārpirkuši privatizētos aktīvus. Līdzīgi kā Putins aizsargā Krieviju,
arī Baltijas valstis var rīkoties, lai aizsargātu sevi. Galu galā zemei
un lielajiem valsts uzņēmumiem jāpieder latviešiem un viņu nacionālajai
ekonomikai. Vismaz klasiskajā liberālās ekonomikas teorijā tā tas ir
noteikts, ka visiem pienākas vienlīdzīgas iespējas, ne tikai politiskai
"savējo" kastai.
J: Acīmredzot tas prasītu zināmu domāšanas maiņu pašā valdībā...
Valdībai noteikti ir līdzekļi, lai to izdarītu. Viss atkarīgs, vai tā
vēlēsies izmantot savu varu. Likumus ieviest ar šādu mērķi nav
sarežģīti. Un smagi ekonomiskie apstākļi var kļūt par lielisku
katalizatoru politiķu rīcībai. Esmu runājis ar vairākiem valdības
pārstāvjiem, tai skaitā jūsu premjeru, un viņi šo loģiku saskata. Taču
diez vai tuvākajā laikā izdotos izvirzīt cauri Saeimai nopietnu, jaunu
zemes nodokļa likumu. Latvijā nav pat zemes vērtības kartes, kurā
parādītos īpašumu vērtības dažādās vietās. Šāda karte ir katrai ASV
pilsētai, un ik pēc trim gadiem katras pilsētas īpašumi tiek no jauna
profesionāli novērtēti. Latvijai šādas koncepcijas par savas zemes
vērtību nav. Manuprāt, īpašuma izvērtēšana nav veikta apzināti. Šai ziņā
ASV rīkojās tieši pretēji, lai vairotu savu turību. Diemžēl latvieši
ieguva tikai parodiju par amerikāņu bagātību un ceļu uz to.
J: Un, jūsuprāt, arī neefektīvā nodokļu sistēma apzināti netiek mainīta?
Mūsdienās Finanšu ministrijas gandrīz visās valstīs īsteno īstermiņa
politiku, kura atbilst tieši baņķieru interesēm. Tās pretojas zemes
aplikšanai ar nodokli, lai atstātu tās nomas vērtību galvošanai bankām
par procentiem. Topošajiem finanšu speciālistiem to māca universitātēs.
Un ministrijās tiek noalgoti "lietderīgi idioti", kas ekonomiku vada
greizi, par bagātākām padarot tieši bankas, aktīvu grābējus un kleptokrātus.
Ar īpašuma nodokli es domāju zemes, nevis ēkas nodokli. Ļaudis, kuri
būvē, nav jāapliek ar nodokli, nedz arī uzņēmumi. Ja būtu jāmaksā
atbilstošas vērtības zemes nodoklis, tad daudzi Rīgas centrā esošie
tukšie dzīvokļi tiktu izlikti tirgū izīrēšanai, tādējādi mazinot
dzīvojamās platības deficītu un cenu pieaugumu.
Zemes vērtību nosaka sabiedriskie uzlabojumi, ko parasti sedz valsts
budžets - tā ir nodokļu maksātāju nauda, ko valdība tērē ielu labošanai,
tiltu un tuneļu būvniecībai, transporta nodrošināšanai un citu ērtību
radīšanai pilsētvidē. Labiekārtota vide ceļ īpašuma vērtību, kurā tas
atrodas. Liekas gandrīz traki, ka tiek tērēta budžeta nauda, lai
padarītu par bagātākiem atsevišķus zemes īpašniekus, kam laimējies
atrasties sabiedriski stratēģiskās vietās, tā vietā, lai šie īpašumi
tiktu aplikti ar zemes nodokli, kas nestu ieņēmumus visiem kopīgajā
ekonomikā.
Faktiski divi vienīgie nodokļi, kuri jums visvairāk vajadzīgi, ir zemes
nodoklis un nodoklis monopolistu ienākumiem.
Arī inflāciju valdībai neizdosies apkarot bez korekcijām nodokļu
sistēmā. Inflāciju lielā mērā stimulē tas, ka darbaspēks ir pārspīlēti
aplikts ar nodokli, nav progresīvā nodokļa un tas, ka importa cenas
ceļas. Kā jau teicu, ja nekustamā īpašuma burbulis apstāsies, tas
palīdzēs izārstēt inflāciju mājokļu cenās, taču, ārvalstu aizdevumiem
samazinoties, pieaugs spiediens uz valūtu. Ja valūtas vērtība kritīsies,
pieaugs importa cenas. Tas var novest pie apburtā loka. Es neredzu, ko
vēl valdība var darīt, izņemot padarīt nodokļu sistēmu mazāk
apgrūtinošu. Inflāciju var apspiest, vairāk ražojot, nevis veicinot
spekulēšanu.
Bez patstāvīgas ražošanas, ko stimulētu tai draudzīga nodokļu sistēma,
Latvija galu galā var pārvērsties par tādu tūristu izklaides vietu kā
Karību salas - tā kļūtu par Baltijas Jamaiku. Šādai ekonomikai vajadzīga
tikai zeme, ēkas, kur tūristiem apmesties, un globāla mēroga iepirkšanās
centri ar pasaulē populārajiem brendiem. Bet šādai ekonomikai cilvēki
nav vajadzīgi. Tās darbaspēks emigrēs uz valstīm, kuras neīsteno šādu
neoliberālu politiku.
J: Kā Latvija varētu veicināt eksporta pieaugumu?
Japānā, piemēram, ar to aktīvi nodarbojas Rūpniecības un Tirdzniecības
ministrija. Arī Latvijas Ekonomikas ministrijai vajadzētu domāt par to,
kādu ražošanas nozari būtu vislabāk attīstīt un piedāvāt mūsdienu
pasaulei. Šos pašus jautājumus, lai izdzīvotu, sev uzdod Somija un
Zviedrija. Tās spējušas atrast savas industriālās nišas.
Protams, šīs valstis spēja attīstīties, jo aplika ar nodokļiem
bagātības, izveidojot produktīvu publisko infrastruktūru, kas absorbēja
daudzas ārējās izmaksas, ko citādi būtu jāuzņemas privātajam ražotājam.
ASV rīkojās līdzīgi.
Ražošanas plānošana un valsts budžeta līdzekļu izmantošana
infrastruktūras pamatizmaksām palīdzētu izlabot komunistu plānošanas
sekas. Staļins, lai nepieļautu Padomju Savienības sabrukšanu, izvietoja
daļu no katra rūpnieciskā sektora atsevišķās republikās, un Baltijas
valstis joprojām no tā cieš. Šādā shēmā nevienai no republikām nebija
iespēju radīt pašpietiekamas rūpniecības nozares. Katrai postpadomju
valstij ir jāpārbūvējas, radot atsevišķas, mūsdienīgas nozares, kas ir
piemērotas sava importa finansēšanai. Uz mani lielu iespaidu atstāj
latviešu darba spējas un talanti. Jums ir visas iespējas apsēsties pie
galda kopā ar skandināvu, vācu un krievu ražotājiem un pārrunāt, kādu
lomu jūsu valsts var spēlēt kopējā reģiona rūpnieciskajā ainā. Latvijas
ekonomika nav pietiekami liela, lai jūs būtu, piemēram, auto ražotāji,
bet pirms pāris desmitgadēm latvieši bija viens no vadošajiem
datorprogrammēšanas centriem reģionā.
Galvenais ir apzināties, ka koncentrēšanās uz ārvalstu aizņēmumiem NĪ
tirgū nevar kalpot par ilgtermiņa attīstības garantu. Turpinot iet šo
ceļu, Latvija var pielīdzināties trešās pasaules valstij.
-----------------------
Latvijas Vēstnesis:
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=159046
-----------------------
--
Jānis Garančs
Art, Research & Consulting: Virtual Reality, Multimedia, Interface
http://www.GARANCS.net
http://www.IST-LIVE.org
Institute for Media and Imaging Technology
University of Applied Sciences Cologne
Betzdorfer Str. 2, 50679 Cologne, Germany
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
