Man skumji, ka kultūras vēstkopā jūtos spiests atkal pievērst uzmanību ekonomikai, bet tas ļoti skar pašlaik notiekošo - ar algām skolotajiem, finansējumu Bibliotēkai, katastrofalo zemo zinātnieku atbalstu, inovatīvo un radošo tehnoloģiju nozaru atpalicību.
--- Var jau solīt Latvijā veicināt zinātņietilpīgu ekonomiku, solīt atbalstīt izglītību, zinātni - bet ķeroties pie solījumu pildīšanas - izrādās ka Latvijas budžetā kārtējo reizi trūkst naudas ... jo ... atkal samazinam nodokli (=ienākumus valsts un pašvaldību budžetā) tiem, kas te nedzīvo, kam jau gadiem ilgi ir "brīvpusdienas" uz sabiedrības rēķina. Patlaban NĪN likme ir 1,5%. Valdība šodien (25.09.2007) akceptēja grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas paredz, ka ar 2008.gadu tiks piemērota zemāka nekustamā īpašuma nodokļa likme un tiks noteikts apjoma pieauguma ierobežojums. (iemesls "aizsargājam vietējo veikaliņu un fabriku, un tantiņu Jūrmalā - it kā nebūtu cits veids un pieredze kā nošķirt ģīmenes vienīgo mājokli un ražošanas telpas no ārvalstu spekulantu luksus "krājumiem"). --- http://www.financenet.lv/zinas/likumi/article.php?id=166236 iesaku palasīt vienu no labākajiem autoriem, kas Latvijas Internetā pieejams par Latvijas ekonomiku... - ---- Jaunais īpašuma nodoklis neizārstēs Latvijas galvenās ekonomiskās problēmas http://www.tirgusdiena.lv/lat/classified/marketnews/maikls_hadsons_jaunais_iipashuma_nodoklis_neizaarstees_latvijas_galvenaas_ekonomiskaas_probleemas?print=true Maikls Hadsons, Ilglaicīgo ekonomisko tendenču pētījumu institūta direktors Otrdiena, 18. septembris (2007) 00:01 Nodokļi ir izmaksa, kas paaugstina darbaspēka un kapitāla cenu (algas un nepieciešamās pēcnodokļu peļņas likmes). Īpašuma nodoklis ir citāds: augsti nekustamā īpašuma nodokļi pazemina īpašumu cenas. Īpašuma nodoklis atstāj mazāk ienākumu no nekustamā īpašuma, kurus varētu izmantot aizvien augstāku hipotekāro aizdevumu finansēšanā, un tādējādi stabilizē īpašumu tirgu. Tieši tāpēc Miltons Frīdmens un citi ekonomisti zemes nodokli nodēvējuši par "vismazāk slikto" nodokli. To maksā no ekonomikas "brīvpusdienām" — cenām, ko uzpūtuši banku aizdevumi tajā pašā laikā, kad valsts investīcijas transportā un citos komunālajos pakalpojumos palielina vietējo īpašumu vērtību. (Ir plaši pazīstams Frīdmena teiciens, ka "brīvpusdienu" nav, taču viņš atstāja zemi ārpus sava ekonomiskā modeļa.) Latvijas visnopietnākā ekonomiskā problēma ir tā, ka augstais algas nodoklis izspiež darbaspēku un rūpniecību gan no iekšējā, gan no ārējā tirgus. Rīgai augstāks īpašuma nodoklis dotu iespēju noņemt fiskālo nastu darbaspēkam. Tas ir priekšnoteikums ekonomikas pārstrukturēšanai, lai pārvarētu tās pieaugošo tirdzniecības deficītu. Aizvadītajos desmit gados Latvija finansēja šo deficītu no privāto nekustamā īpašuma pircēju ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem, no kuriem, kā ziņo, 75% esot ārvalstu valūtā. Bija cerības, ka jaunais īpašuma nodoklis ļaus mazināt nodokļus darbaspēkam un rūpniecībai. Taču valdības vasarā pieņemtie grozījumi turpmākajos dažos gados īpašniekus pārāk neietekmēs. Tas viņiem vēl mazliet ilgāk garantēs brīvpusdienas uz sabiedrības rēķina. Nekustamais īpašums joprojām veidos diezgan mazu daļu no nodokļu ieņēmumiem, un augstais fiksētais nodoklis darbaspēkam nesamazināsies. Dzīvokļi netikšot aplikti ar nodokli līdz 2011.gadam, un no jaunā likuma stāšanās spēkā janvārī līdz tam laikam īpašuma nodokļa kopapjoms nepalielināšoties vairāk nekā par 25% gadā. Zemesgrāmatas bēdīgi slavenie zemie īpašumu novērtējumi tiek koriģēti (dažos gadījumos palielināti pieckārt un vairāk), taču tās statistika bija tik novecojusi (parasti tikai viena desmitā daļa vai pat mazāk no tirgus cenas), ka lielākā daļa oficiālo vērtējumu joprojām būs ievērojami zemāka par tirgus cenām. Komerciālie un rūpniecībai paredzētie īpašumu vērtējumi jau ir mainīti. Nodoklis tiem jau ir paaugstinājies, taču tikai līdz līmenim, kāds lielākajā daļā Rietumvalstu tautsaimniecību šķistu niecīgs. Lai mazinātu šo reālistiskāko īpašuma novērtējumu ietekmi, valdība grasās pazemināt īpašuma nodokli par vienu trešdaļu no 1,5% kadastrālās vērtības līdz 1%. Tā ir tikai maza daļiņa no likmēm, kas ir raksturīgas ASV. Tāpat kā Rietumos, zemesgrāmatas jaunie novērtējumi novedīs pie proporcionāli augstākām valsts nodevām, lai reģistrētu nekustamā īpašuma pārdošanu. Tie arī nodrošinās lielāku zemes renti klāt neesošajiem īpašniekiem, kuriem pieder zeme zem ēkām vai dzīvokļiem — bieži vieni 5% no oficiālā novērtējuma tiek uzskatīta par "taisnīgo vērtību". Tas dod zemes rentes īpašniekiem vairāk ieņēmumu nekā viņiem būs jāmaksā nodoklī. Latvijas smagie nodokļi darbaspēkam, kur katram latam, ko darbinieks saņem tīrā veidā, bruto izmaksa ir aptuveni Ls 1,75, arī turpmāk padarīs darbaspēku un rūpniecību konkurēt nespējīgu. Jaunie tuneļi, tilti, transports un pārējā infrastruktūra paaugstinās zemes gabalu cenas, taču šīs valsts investīcijas finansēs galvenokārt no nodokļiem, ar kādiem tiek aplikts darbaspēks. Īpašuma novērtējumi turpinās atpalikt no tirgus cenām, padarot "burbuļa" tipa ienākumus ienesīgākus nekā investīcijas ražošanā. "Bagātības radīšanas" centrā joprojām būs piederošais īpašums, nevis rūpniecība un nodarbinātība. Vai Latvija palaidīs garām izdevību veikt nepieciešamo nodokļu reformu, neizmantodama augstākus zemes nodokļus, lai pazeminātu nodokli ienākumiem no algas? Jo ilgāk tā vilcināsies atvieglot nodokļus darbaspēkam un rūpniecībai, jo neveiksmīgāki būs mēģinājumi pievērsties rūpniecības atjaunināšanas vajadzībām. Augsti nodokļi darbaspēkam un rūpniecībai veicina inflāciju, jo tie paaugstina ražošanas izmaksas, taču augstāks īpašuma nodoklis notur zemākā līmenī parādu finansētās īpašuma cenas, atstājot mazāk ienākumu no nomas procentu nomaksai par augstākiem banku aizdevumiem. Kā Latvija laika gaitā var stabilizēt savu valūtu, nepaplašinot eksporta sektoru un tādējādi neizmantojot vairāk darbaspēka ar konkurētspējīgākiem noteikumiem? Un kā to var izdarīt, ņemot vērā pašreizējo augsto fiksēto ienākumu nodokli? Neatvieglot nodokļu nastu nozīmē mēģināt izdzīvot kā parādnieku ekonomikai ar strauji pieaugošu tirdzniecības deficītu. Jāatzīst, ka virzība uz Rietumu tipa īpašuma nodokli palēninātu īpašuma burbuļa veidošanos. Atturēšana no aizņemšanās ārvalstīs varētu vājināt valūtu, paaugstinot importa cenas un tādējādi veicinot inflāciju un apgrūtinot pievienošanos eiro. Taču, jo ilgāk valdība kavēsies ar nodokļu sloga pārcelšanu no darbaspēka un rūpniecības uz nekustamo īpašumu, jo ilgāk tā aizkavēs Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanu, lai tā vairāk paļautos uz sevi, un jo vairāk jaunu, kvalificētu darbinieku būs spiesti meklēt darbu ārvalstīs, kuras eksportē uz Latviju. Galu galā tas padarītu Latviju līdzīgu trešās pasaules valstij, kas dzīvo galvenokārt no emigrantu naudas pārvedumiem un kurā aizvien krasāk tiek pretnostatīti īpašnieki un darba ņēmēji. --------------------------------------------- Ekonomists: Nodokļu sistēma nav ražošanai draudzīga http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=158447 Ekonomists: Izeja no inflācijas - nodokļu reforma http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=159046
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone ::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::: .. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
