Man skumji, ka kultūras vēstkopā jūtos spiests atkal pievērst uzmanību
ekonomikai, bet tas ļoti skar pašlaik notiekošo - ar algām  skolotajiem,
finansējumu Bibliotēkai,  katastrofalo zemo zinātnieku atbalstu,
inovatīvo un radošo tehnoloģiju nozaru  atpalicību.

---
Var jau solīt Latvijā veicināt zinātņietilpīgu ekonomiku, solīt
atbalstīt izglītību, zinātni - bet ķeroties pie solījumu pildīšanas -
izrādās ka Latvijas budžetā kārtējo reizi trūkst naudas ... jo ... atkal
samazinam nodokli (=ienākumus valsts un pašvaldību budžetā) tiem, kas te
nedzīvo, kam jau gadiem ilgi ir "brīvpusdienas" uz sabiedrības rēķina.


Patlaban NĪN likme ir 1,5%.
Valdība šodien (25.09.2007) akceptēja grozījumus likumā par nekustamā
īpašuma nodokli (NĪN), kas paredz, ka ar 2008.gadu tiks piemērota zemāka
nekustamā īpašuma nodokļa likme un tiks noteikts apjoma pieauguma
ierobežojums. (iemesls "aizsargājam vietējo veikaliņu un fabriku, un
tantiņu Jūrmalā - it kā nebūtu cits veids un pieredze kā nošķirt ģīmenes
vienīgo mājokli un ražošanas telpas no ārvalstu spekulantu luksus
"krājumiem").

---
http://www.financenet.lv/zinas/likumi/article.php?id=166236



iesaku palasīt vienu no labākajiem autoriem, kas Latvijas Internetā
pieejams par Latvijas ekonomiku...
-

----
Jaunais īpašuma nodoklis neizārstēs Latvijas galvenās ekonomiskās
problēmas

http://www.tirgusdiena.lv/lat/classified/marketnews/maikls_hadsons_jaunais_iipashuma_nodoklis_neizaarstees_latvijas_galvenaas_ekonomiskaas_probleemas?print=true

Maikls Hadsons, Ilglaicīgo ekonomisko tendenču pētījumu institūta
direktors Otrdiena, 18. septembris (2007) 00:01

Nodokļi ir izmaksa, kas paaugstina darbaspēka un kapitāla cenu (algas un
nepieciešamās pēcnodokļu peļņas likmes). Īpašuma nodoklis ir citāds:
augsti nekustamā īpašuma nodokļi pazemina īpašumu cenas. Īpašuma
nodoklis atstāj mazāk ienākumu no nekustamā īpašuma, kurus varētu
izmantot aizvien augstāku hipotekāro aizdevumu finansēšanā, un tādējādi
stabilizē īpašumu tirgu. Tieši tāpēc Miltons Frīdmens un citi ekonomisti
zemes nodokli nodēvējuši par "vismazāk slikto" nodokli. To maksā no
ekonomikas "brīvpusdienām" — cenām, ko uzpūtuši banku aizdevumi tajā
pašā laikā, kad valsts investīcijas transportā un citos komunālajos
pakalpojumos palielina vietējo īpašumu vērtību. (Ir plaši pazīstams
Frīdmena teiciens, ka "brīvpusdienu" nav, taču viņš atstāja zemi ārpus
sava ekonomiskā modeļa.)

    Latvijas visnopietnākā ekonomiskā problēma ir tā, ka augstais algas
nodoklis izspiež darbaspēku un rūpniecību gan no iekšējā, gan no ārējā
tirgus.

Rīgai augstāks īpašuma nodoklis dotu iespēju noņemt fiskālo nastu
darbaspēkam. Tas ir priekšnoteikums ekonomikas pārstrukturēšanai, lai
pārvarētu tās pieaugošo tirdzniecības deficītu. Aizvadītajos desmit
gados Latvija finansēja šo deficītu no privāto nekustamā īpašuma pircēju
ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem, no kuriem, kā ziņo, 75% esot
ārvalstu valūtā.

Bija cerības, ka jaunais īpašuma nodoklis ļaus mazināt nodokļus
darbaspēkam un rūpniecībai. Taču valdības vasarā pieņemtie grozījumi
turpmākajos dažos gados īpašniekus pārāk neietekmēs. Tas viņiem vēl
mazliet ilgāk garantēs brīvpusdienas uz sabiedrības rēķina. Nekustamais
īpašums joprojām veidos diezgan mazu daļu no nodokļu ieņēmumiem, un
augstais fiksētais nodoklis darbaspēkam nesamazināsies. Dzīvokļi
netikšot aplikti ar nodokli līdz 2011.gadam, un no jaunā likuma stāšanās
spēkā janvārī līdz tam laikam īpašuma nodokļa kopapjoms
nepalielināšoties vairāk nekā par 25% gadā.

Zemesgrāmatas bēdīgi slavenie zemie īpašumu novērtējumi tiek koriģēti
(dažos gadījumos palielināti pieckārt un vairāk), taču tās statistika
bija tik novecojusi (parasti tikai viena desmitā daļa vai pat mazāk no
tirgus cenas), ka lielākā daļa oficiālo vērtējumu joprojām būs
ievērojami zemāka par tirgus cenām. Komerciālie un rūpniecībai
paredzētie īpašumu vērtējumi jau ir mainīti. Nodoklis tiem jau ir
paaugstinājies, taču tikai līdz līmenim, kāds lielākajā daļā
Rietumvalstu tautsaimniecību šķistu niecīgs.

Lai mazinātu šo reālistiskāko īpašuma novērtējumu ietekmi, valdība
grasās pazemināt īpašuma nodokli par vienu trešdaļu no 1,5% kadastrālās
vērtības līdz 1%. Tā ir tikai maza daļiņa no likmēm, kas ir raksturīgas
ASV. Tāpat kā Rietumos, zemesgrāmatas jaunie novērtējumi novedīs pie
proporcionāli augstākām valsts nodevām, lai reģistrētu nekustamā īpašuma
pārdošanu. Tie arī nodrošinās lielāku zemes renti klāt neesošajiem
īpašniekiem, kuriem pieder zeme zem ēkām vai dzīvokļiem — bieži vieni 5%
no oficiālā novērtējuma tiek uzskatīta par "taisnīgo vērtību". Tas dod
zemes rentes īpašniekiem vairāk ieņēmumu nekā viņiem būs jāmaksā nodoklī.

Latvijas smagie nodokļi darbaspēkam, kur katram latam, ko darbinieks
saņem tīrā veidā, bruto izmaksa ir aptuveni Ls 1,75, arī turpmāk padarīs
darbaspēku un rūpniecību konkurēt nespējīgu. Jaunie tuneļi, tilti,
transports un pārējā infrastruktūra paaugstinās zemes gabalu cenas, taču
šīs valsts investīcijas finansēs galvenokārt no nodokļiem, ar kādiem
tiek aplikts darbaspēks. Īpašuma novērtējumi turpinās atpalikt no tirgus
cenām, padarot "burbuļa" tipa ienākumus ienesīgākus nekā investīcijas
ražošanā. "Bagātības radīšanas" centrā joprojām būs piederošais īpašums,
nevis rūpniecība un nodarbinātība.

Vai Latvija palaidīs garām izdevību veikt nepieciešamo nodokļu reformu,
neizmantodama augstākus zemes nodokļus, lai pazeminātu nodokli
ienākumiem no algas? Jo ilgāk tā vilcināsies atvieglot nodokļus
darbaspēkam un rūpniecībai, jo neveiksmīgāki būs mēģinājumi pievērsties
rūpniecības atjaunināšanas vajadzībām. Augsti nodokļi darbaspēkam un
rūpniecībai veicina inflāciju, jo tie paaugstina ražošanas izmaksas,
taču augstāks īpašuma nodoklis notur zemākā līmenī parādu finansētās
īpašuma cenas, atstājot mazāk ienākumu no nomas procentu nomaksai par
augstākiem banku aizdevumiem.

Kā Latvija laika gaitā var stabilizēt savu valūtu, nepaplašinot eksporta
sektoru un tādējādi neizmantojot vairāk darbaspēka ar
konkurētspējīgākiem noteikumiem? Un kā to var izdarīt, ņemot vērā
pašreizējo augsto fiksēto ienākumu nodokli? Neatvieglot nodokļu nastu
nozīmē mēģināt izdzīvot kā parādnieku ekonomikai ar strauji pieaugošu
tirdzniecības deficītu.

Jāatzīst, ka virzība uz Rietumu tipa īpašuma nodokli palēninātu īpašuma
burbuļa veidošanos. Atturēšana no aizņemšanās ārvalstīs varētu vājināt
valūtu, paaugstinot importa cenas un tādējādi veicinot inflāciju un
apgrūtinot pievienošanos eiro. Taču, jo ilgāk valdība kavēsies ar
nodokļu sloga pārcelšanu no darbaspēka un rūpniecības uz nekustamo
īpašumu, jo ilgāk tā aizkavēs Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanu, lai
tā vairāk paļautos uz sevi, un jo vairāk jaunu, kvalificētu darbinieku
būs spiesti meklēt darbu ārvalstīs, kuras eksportē uz Latviju. Galu galā
tas padarītu Latviju līdzīgu trešās pasaules valstij, kas dzīvo
galvenokārt no emigrantu naudas pārvedumiem un kurā aizvien krasāk tiek
pretnostatīti īpašnieki un darba ņēmēji.
---------------------------------------------


Ekonomists: Nodokļu sistēma nav ražošanai draudzīga
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=158447

Ekonomists: Izeja no inflācijas - nodokļu reforma
http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=159046




.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone

Atrašyti