Culturelab jaunumi
------ KULTŪRA UN ATTĪSTĪBA -----
februāris 2009
KRĪZE – IESPĒJA VAI DRAUDS?
Valsts finansējums kultūrai 2009
Salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz
pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma
palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no
6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).
Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu
samazinājums. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras
mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet
programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.
Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%.
Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli
VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Tomēr VKKF
atsāk piešķirt finansējumu kultūras projektiem.
2009. gadā Kultūras ministrija gandrīz līdzšinējā apmērā ir saglabājusi
finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Tomēr šis finansējums ir
niecīgs, salīdzinot ar citu nozaru tēriņiem - no kopējā KM budžeta
nevalstiskām organizācijām tiek piešķirti tikai 0.6%.
Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā
Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab”
apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram,
Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un
sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu
pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un
reliģijai - par 40%. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn,
Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Budžetus
apstiprinājušas arī Rīga un Ventspils. Ventspils tēriņus nesamazina un
plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt
Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība.
Krīze – iespēja vai drauds?
“Šis ir iespēju laiks”, intervijā par Ventspils pašvaldības budžetu
Latvijas televīzijas 1. kanālam sacīja Ventspils domes priekšsēdētāj 1.
vietnieks Jānis Vītoliņš. Lielākā daļu pašvaldību arī krīzes laikā
turpinās iesāktos un uzsāks jaunus rekonstrukciju projektus, kam
piešķirts Eiropas fondu finansējums (ar pašvaldības līdzfinansējumu).
Tiesa, liels valsts mēroga investīciju projekts ar skandālu un tam
sekojošu kultūras ministres Helēnas Demakovas demisiju ir apstādināts –
Rīgas koncertzāles būvniecība.
Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un
pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja
mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk
sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un
valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek
ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu
plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt”
saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem - Cēsu pilsētas mēģinājums
pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem.
Savukārt Rīgas domes deputāte Maija Stefane ir rosinājusi Rīgas Kultūras
aģentūras pievienošanu Kultūras departamentam. “Neoficiālajās sarunās
deputāti atzīst, ka Rīgas Kultūras aģentūra, kuras pakļautībā ir
kinoteātris “Rīga”, pilsētas izstāžu zāle, Rīgas Jūgendstila centrs un
nesen pievienotais Rīgas Kongresu nams, ir mākslīgs veidojums ar
acīmredzamu funkciju dublēšanos ar Rīgas domes Kultūras departamentu,”
uzsvēra Stefane.
Atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām 600 kultūras darbinieki
aicina nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un
Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo šis lēmums ilgtermiņā
radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei.
Vai šī “optimizācijas” iecere vēl būs aktuāla arī jaunajam valdības
sastāvam, to rādīs tuvākā nākotne.
Toties 16 pilsētas var iesniegt projektus Eiropas Reģionālā attīstības
fondā un saņemt atbalstu pilsētu attīstībai, to konkurētspējas un
izaugsmes sekmēšanai. Pirmajā atlases kārtā Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalstīja 19 projektus par kopējo
summu 53,7 miljoni latu. Pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma
reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai paredzēti vairāk
nekā 10,5 miljoni Ls.
Iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem ir Rīgas domes Uzņēmējdarbības
koordinācijas centra un Swedbank programma “Atspēriens”. Atbalstam
izvirzītas četras Rīgas pilsētas prioritātes, tostarp divas, kuras var
attiecināt arī uz radošo industriju uzņēmumiem - tūrisms un inovācija.
Vai reģionu reforma būs iespēja vai jauns apgrūtinājums kultūras
organizācijām? Kā notiks atbildības pārdale novados? Vai reforma
veicinās kultūras decentralizāciju? Šie jautājumi pagaidām ir neskaidri,
arī paši kultūras darbinieki meklē risinājumus – februārī Daugavpilī
tikās Kultūras ministrijas kultūras eksperti no Latgales reģioniem, cita
starpā pārrunājot arī šos jautājumus.
KULTŪRPOLITIKAS JAUNUMI
Turpinās diskusija par kultūras kanonu
Gaidot kultūras kanona sarakstus, varam iepazīties vēl ar diviem
pretējiem viedokļiem sabiedriskās politikas portālā politika.lv. “Man ir
liela problēma. Ar Latvijas Kultūras Kanonu.” - raksta Olga Proskurova
rakstā “Inteliģenta “obligātais minimums”". Savukārt Pēteris Timofejevs
rakstā “Kanons diskusijām” oponē: “Tā man ir patīkama „problēma” –
iepazīties ar šiem ekspertu izvēlētajiem mākslas darbiem, polemizēt par
viņu izvēli, ieteikt izmaiņas un galu galā arī pratināt pašam savu gaumi.”
KM jauna mājas lapa
Kultūras ministrijai - beidzot jauna mājas lapa! Struktūra ir daudz
pārskatāmāka un ērtāka lietotājam, atsevišķā sadaļā iekļauta arī
starpnozaru informācija. Tagad var viegli atrast informāciju par
radošajām industrijām, reģionālo kultūrpolitiku u.c.
Veicina lielu starptautisko izstāžu norisi
Ministru kabinets atkārtoti izskatīja koncepciju par kārtību, kādā
akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par iespējamiem
zaudējumiem, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā, un no Muzeju
valsts pārvaldes piedāvātajiem risinājumiem izvēlējās papildus
finansējuma piešķiršanu apdrošināšanas izdevumiem.
Liepājas kultūrpolitikas stratēģija
Ir sagatavota Liepājas pilsētas kultūrpolitikas stratēģijas 2009.-2014.
gadam 1. redakcija, kas šobrīd tiek papildināta atbilstoši ekspertu
ieteikumiem, lai tiktu nodota sabiedriskai apspriešanai. Apjomīgais
dokuments ir arī vērtīgs izziņas avots par pilsētu kultūrpolitikas
attīstības tendencēm Eiropā.
No citām Latvijas pilsētām kultūras stratēģijas ir izstrādātas un
apstiprinātas Rīgai un Cēsīm.
PĒTĪJUMI
Nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos
Apjomīgā pētījuma “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība:
nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (LU Sociālo un politisko
pētījumu institūts, 2008) galvenais ieguvums, kas varētu interesēt
plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju
(NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.
Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas
tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs
organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības
(piem., Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu
kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā
trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO.
Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums
Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas,
reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu
vēlreiz atgādina pētījums “Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu
attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā” par Baltijas jūras valstu
mazo un vidējo pilsētu radošās attīstības potenciālu. Sacensībā par
spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas.
INTERESANTI
Vācijas rakstnieku asociācija, Vācijas literāro kolekciju biedrība un
Vācijas autoru un izdevēju asociācija plāno vērsties tiesā pret “Google
Book Search” - Grāmatu meklēšanas programmu. Kopš 2004. gada “Google” ir
ievadījis datubāzē ap 7 miljoniem grāmatu no Amerikas bibliotēkām bez
autoru piekrišanas. “Google” plāno šīs digitālās kopijas piedāvāt
internetā par maksu, fragmenti pieejami par brīvu jau pašlaik.
“Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska
organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu
sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi
izmantojot kultūras resursus.
Mājas lapas izveidi atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ
finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un
Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību un Valsts
Kultūrkapitāla fonds.
“Culturelab" apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas
lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku,
kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras
līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.
Gaidīsim arī jaunumus par norisēm jūsu organizācijās!
Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, [email protected]
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
